ASV akciju tirgi trešdien sasniedza jaunus rekordus, neraugoties uz saspringto situāciju pasaulē. Gan “S&P 500”, gan “Nasdaq” indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar visu laiku augstākajiem rādītājiem.
Investori šobrīd vairāk paļaujas uz uzņēmumu peļņas rādītājiem un cerībām par konflikta atrisināšanu, nevis bažām par karadarbību Irānā. Tirgus dalībnieku noskaņojums liecina, ka viņi jau sāk rēķināties ar situācijas stabilizēšanos tuvākajā nākotnē.
Trešdiena finanšu tirgos bija zīmīga, jo “S&P 500” indekss pieauga par 0,8%, pirmo reizi pārsniedzot 7000 punktu robežu. Kopš marta beigām šis rādītājs ir palielinājies par 11%, pilnībā atgūstot iepriekšējos zaudējumus. Arī tehnoloģiju uzņēmumu bagātais “Nasdaq” uzrādīja strauju kāpumu, pakāpjoties par 1,6% un pārsniedzot 24 000 punktu atzīmi. Tikmēr tradicionālo uzņēmumu “Dow Jones” indekss gan nedaudz nokritās, joprojām atpaliekot no savām vēsturiskajām virsotnēm.
Šāds optimisms biržās pārsteidz daudzus, jo fonā joprojām ir karš un traucējumi globālajās piegādēs. Tomēr investori šķiet pārliecināti, ka uzņēmumu iekšējā stabilitāte ir pietiekami spēcīga, lai pārvarētu šo krīzi. Lielu lomu spēlē arī ASV patērētāju aktivitāte, kas nav mazinājusies pat pieaugošās inflācijas apstākļos.
Enerģijas cenas un saspīlējums Hormuza šaurumā
Situācija uz ūdens joprojām ir sarežģīta. Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēta piektā daļa no visas pasaules naftas, pašlaik ir praktiski bloķēts. Irāna ir paziņojusi, ka šis ceļš ir slēgts kuģiem, kas saistīti ar ASV, Izraēlu vai to sabiedrotajiem. Savukārt ASV kara flote ir izveidojusi pilnīgu blokādi Irānas ostām, neļaujot cauri izbraukt nevienam kuģim.
Lai gan situācija ir nopietna, naftas cenas pēdējās divās nedēļās ir nedaudz stabilizējušās. Pašlaik “Brent” jēlnafta maksā ap 96,5 dolāriem par barelu. Tas joprojām ir krietni vairāk nekā pirms kara sākuma, taču tirgi cer, ka cenas neaugs bezgalīgi. Starptautiskais Valūtas fonds gan ir piesardzīgāks un nedaudz pazeminājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam, brīdinot, ka enerģijas cenu lēcieni un piegāžu kavēšanās var bremzēt attīstību.
Tirgu optimismu lielā mērā uztur ziņas par iespējamu diplomātisku risinājumu. Pašlaik spēkā esošais pamiers tiek ievērots, un ASV prezidents Donalds Tramps ir devis mājienus, ka miera sarunas varētu atsākties jau šīs nedēļas nogalē. Investori burtiski “liek likmes” uz to, ka Hormuza šaurums drīzumā tiks atvērts un karadarbība nepaplašināsies.
Eksperti norāda, ka pašreizējā pamiera pagarināšana dod pamatotu cerību uz ātru konflikta noslēgumu. Ja izdosies drīz vienoties par naftas sūtījumu atjaunošanu, tad kara radītie zaudējumi globālajai ekonomikai varētu izrādīties mazāki, nekā sākumā tika prognozēts. Tieši šī gaidīšanas fāze pašlaik virza akciju cenas uz augšu.
Kāpēc akciju tirgi spēj pretoties krīzei
Analītiķi izceļ vairākus faktorus, kas palīdz biržām noturēties virs ūdens. Pirmkārt, ASV uzņēmumi uzrāda apbrīnojamu izturību. Banku vadītāji ziņo par veselīgu ekonomisko vidi un lielu interesi par jauniem darījumiem un uzņēmumu akciju sākotnējiem piedāvājumiem. Peļņas prognozes pirmajam ceturksnim ir pat uzlabotas, sasniedzot vairāk nekā 605 miljardus dolāru.
Otrkārt, tehnoloģiju nozare, īpaši viss, kas saistīts ar mākslīgo intelektu, turpina strauji attīstīties neatkarīgi no ģeopolitikas. Investīcijas šajā jomā nemazinās, un tas uztur pieprasījumu pēc “Nasdaq” sarakstā esošajām akcijām. Tāpat labi klājas aizsardzības nozares uzņēmumiem, jo daudzas valstis kara iespaidā palielina savus militāros budžetus.
Vēsture liecina, ka akciju tirgi bieži reaģē līdzīgi – pēc sākotnējā šoka un svārstībām seko atgūšanās. Piemēram, 2003. gada Irākas kara laikā “S&P 500” pirmajā gadā pēc iebrukuma pieauga par vairāk nekā 25%. Arī Persijas līča kara laikā deviņdesmitajos gados tirgi pēc sākotnēja krituma strauji atguvās tiklīdz parādījās skaidrība par uzvaru.
Dati rāda, ka aptuveni 60% gadījumu akciju cenas pieaug jau pirmajā kara gadā. Tirgi parasti fokusējas uz to, kā situācija varētu beigties, nevis uz pašreizējām grūtībām. Šī spēja pielāgoties un gaidīt risinājumu ir redzama arī šodienas jaunajos rekordos. Kamēr vien pastāv diplomātijas iespēja, investori ir gatavi uzticēties ekonomikas pamatiem, nevis tikai ziņu virsrakstiem par konfliktu.
